CHANGE mēs ticam, ka katrs ķermenis stāsta stāstu, un dažiem stāstiem piemīt spēks glābt dzīvības. Sadarbībā ar Dānijas orgānu ziedošanas asociāciju Organdonationsforeningen mēs piedāvājam piecus spēcīgus stāstus par sievietēm, kuru dzīvi uz visiem laikiem ir mainījusi orgānu ziedošana. Dažas ir saņēmējas, citas ir donores, un visas ir dzīvs pierādījums tam, ka mūsu ķermeņi nes daudz vairāk nekā tikai skaistumu.
Tas nes spēku, rētas, mīlestību un cerību.
Mēs esam dziļi pateicīgas Heidi, Randi, Rike, Stefijai un Klārai par dalīšanos savos ceļojumos. Runājot atklāti, viņas lauž tabu, atver sirdis un parāda dzīvību glābjošo ietekmi, ko sniedz izvēle teikt "jā" ziedošanai. Iepazīsties ar viņu stāstiem un palīdzi mums vairot izpratni par patiesi svarīgu lietu.
Iepazīsties ar Heidi un Randi – dvīņu māsām, kuras saista orgānu ziedošanas ceļš
Heidi pusaudža gados smagi saslima ar nieru slimību. Pēc gadiem ilgas veselības pasliktināšanās 1993. gadā viņai tika veikta dzīvību glābjoša nieres transplantācija no savas identiskās dvīņu māsas Randi. Šodien abas sievietes dzīvo pilnvērtīgu dzīvi, un viņu saikne ir spēcīgāka nekā jebkad agrāk. Caur kopīgajām rētām viņas parāda, kā mīlestība un māsu saites var izskatīties tās tīrākajā formā.
Kas Jūs pamudināja dalīties savā stāstā?
Heidi: "Man ir bijusi Randi niere vairāk nekā pusi savas dzīves. Tā visu mainīja. Es kļuvu par māti, vecmāmiņu. Tas nebūtu noticis bez viņas. Kad cilvēki redz mūsu stāstu, es ceru, ka viņi domā: "Oho, es nezināju, ka pēc kaut kā tāda var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi." Jo jūs to varat. Mēs esam dzīvs pierādījums."
Kas lika Jums izlemt ziedot savu nieri?
Randi: “Man tas nekad nebija jautājums. Ja manai māsai ir nepieciešama niere, lai dzīvotu, es to dodu. Mēs esam dzīvojušas kopā, kopā audzinājušas savus bērnus, mēs esam vairāk nekā māsas. Mēs esam daļa no viena otras dzīves visādā ziņā.”
Iepazīsties ar Mariju – dodot otro iespēju pēc vislielākās dāvanas saņemšanas
Marijai bija 26 gadi, kad viņa pirmo reizi smagi saslima. Viņas aknu veselība strauji sāka pasliktināties, “pateicoties” nediagnosticētu veselības problēmu un pagātnes atkarības kombinācijai. Pēc vairākām tuvu-nāvei pieredzēm un mēnešiem slimnīcā viņa 2023. gada novembrī veica aknu transplantāciju. Šodien viņa atjauno savu dzīvi ar jaunu skaidrības un pateicības sajūtu.
Ko Jums nozīmē orgānu ziedošana?
“Ar pateicību vien nepietiek. Es vienkārši vēlos dzīvot tā, lai cilvēks, kas man to deva, zinātu, cik daudz tas man nozīmē, vairāk, nekā viņš, droši vien jebkad spētu iedomāties. Es domāju, ka ir svarīgi, lai cilvēki saprastu, ka orgānu ziedošanu nevajadzētu uztvert kā kaut ko, kas jums tiek atņemts, bet gan kā visas šīs dāvanas, ko jums ir iespēja nodot citiem. Un tā nav tikai dāvana vienam pret otru. Manā gadījumā, manam vīram tika atdota sieva. Cerams, ka viņi atdeva nākotnes bērniem māti. Viņi atdeva māsu un viņi atdeva meitu, un,
cerams, arī labu pilsoni. Tās ir kā viļņošanās ūdenī.”
Kāpēc, Jūsuprāt, par to runāt ir svarīgi?
“Es zinu, ka tik daudz sieviešu cīnās ar savu ķermeni, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc es gribēju to darīt. Mūsu ķermeņi ir īsti, un tie ir
piedzīvojuši īstas lietas. Es ceru, ka kāds var paskatīties uz manām rētām un teikt: “Hei, man arī ir rētas, un tas ir labi. Es varu viņiem tās parādīt.”
Iepazīsties ar Riki – dzīvojot pilnvērtīgi, lai godinātu dāvanu, kas izglāba viņas dzīvību
Rike sāka justies slikti divdesmit gadu vecumā. Pēc gadiem ilgas nepareizas diagnozes un cīņas ar vilkēdi viņas nieru darbība pasliktinājās, un viņai galu galā bija nepieciešama dialīze. 2017. gadā viņas bijušais vīrs ziedoja nieri. Šodien Rike dzīvo pilnvērtīgu dzīvi, jūtot gan dziļu pateicību, gan jaunu skatījumu uz spēku.
Ko, Jūsuprāt, cilvēkiem vajadzētu zināt par orgānu ziedošanu?
"Es vēlos atbalstīt vairāk cilvēku, kas uzzina par to, kas patiesībā ir orgānu ziedošana. Tas nav tikai orgānu griešana, bet gan palīdzība kādam dzīvot. Ja jūs teiksiet "jā" kļūt par donoru, jūs varētu kādam dot pilnīgi jaunu dzīvi. Tas ir daudz."
Kas bija Jūsu ceļojuma grūtākais posms?
“Man vajadzēja gadus, pirms es patiesi noticēju, ka manas nieres darbojas. Es tik tikko uzdrošinājos pakustēties, jo tik ļoti baidījos, ka niere vienkārši pārstās strādāt. Man vajadzēja gadus, pirms es patiesi noticēju, ka varu atkal dzīvot savu dzīvi, ka varu būt aktīva, vingrot, paātrināt pulsu vai doties uz festivālu, un rādītāji joprojām būs labi. Pat šodien, nedēļu pirms došanās uz asins analīzēm, es sāku krist panikā. Esmu tik ilgi dzīvojusi ar sliktiem rādītājiem,
ka joprojām sagatavojos, pirms redzu rezultātus.”
Iepazīsties ar Stefiju – spēka, prieka un mērķa atrašana pēc transplantācijas
Stefija, kas dzimusi ar nieru mazspēju, ir pārcietusi divas transplantācijas: vienu no vecmāmiņas 7 gadu vecumā un otru no mātes 21 gada vecumā. Viņas stāsts ir par izturību, pārvarot slimības, neveiksmju un gadus kad bija jāuzturas slimnīcā. Tagad pati strādā par medmāsu, Stefija dalās savā pieredzē, lai vairotu izpratni un atgādinātu mums visiem, ka dzīve ir dāvana, kas jādzīvo pilnvērtīgi un priecīgi.
Kā Jūsu pieredze ir ietekmējusi Jūsu dzīvesveidu šodien?
“Labākais veids, kā es varu pateikties savai ģimenei, mammai, vecmāmiņai, ir dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un rūpēties par dāvanu, ko viņi man ir devuši. Tā es godinu to, ko viņi ir darījuši manā labā.”
Ko Jūs redzat, kad paskatieties uz savām rētām?
“Tik daudzus gadus mans ķermenis īsti nejutās kā manējais. Ārsti mani ir operējuši, veikuši procedūras, protams, vienmēr ar manu piekrišanu, bet nešķita, ka es visu kontrolēju. Un gadiem ilgi esmu bijusi nedroša par savām rētām. Tas man prasīja ilgu laiku, bet tagad esmu neticami lepna par savām rētām. Tās stāsta par to, ko esmu pārdzīvojusi. Tās ik dienu ir atgādinājums par to, cik stipra
es esmu. Šī foto sesija šķita kā veids, kā atgūt savu ķermeni.”
Paldies sievietēm, kuras dalījās ar mums savos stāstos
CHANGE mēs ticam redzamības spēkam. Parādot savas rētas, savu spēku un savu patiesību, šīs sievietes palīdz pārvarēt klusumu un sociālo stigmu ap orgānu ziedošanu. Viņu drosme ir atgādinājums, ka skaistums nav saistīts ar pilnību, bet gan ar dzīvi, ko mēs dzīvojam, un izvēlēm, ko mēs izdarām.